aptumšotā versija - RIFF (memo) ctd.

Vakar: Wuthering Heights, UK (2011), rež. Andrea Arnold
Postmoderna Brontes versija (ar melnādainu Heathcliff'u un mājasļaudīm, kam f.vārds priekšā pakaļā) sapņa stilistikā (migliņas, pārejas, flešbeki) rāda kaisles un posta stāstu. Ārkārtīgi krāšņi Ziemeļanglijas tīreļi, gan pašas "Kalnu aukas", gan apkārtne. Ļoti daudz sāpīga skaistuma un nedaudz arī pārspīlēta patosa - līst vienmēr aumaļām, viss ir vispārākajā pakāpē - nabadzība, rasisms, ļaunums, jūtas... Garlaicīgi nav ne mirkli. 7/10

Šodien: Le Havre, FI/FR/DE (2011), rež. Aki Kaurismäki
Absolūti burvīga filma, kas rāda Havras bardaku un groteskus franču proletāriešus, pompozu policistu katliņā, ex-bohēmistu Marselu, viņa slimo sievu, kas runā ar biezu somu akcentu (protams, tā ir Kati Outinena), kā arī filmā "ieskrien" bēgļu bērns no Āfrikas... Kaurismeki esot izmeklējis visu kontinentu no Portugāles līdz Vācijai, līdz uzgājis Havru, kurā vēl ir atrodami kurpju tīrītāji, konteineri un policisti, "bēdīgu pilsētu", kurā tomēr ir vieta solidaritātei un cilvēcībai. Šai filmā viss ir saistīts un nekas nešķiet lieks, arī mūzika ir dievīgi laba. Protams, ir pa manipulatīvai klišejai (piemēram, ziedošais ķirsis beigās), bet kas par to, ja pēc noskatīšanās pārņem saldsērīgs aizkustinājums un arī prieks? Izcili. 10/10