aptumšotā versija

Vakar: Lęk wysokości (Bailes no augstuma), POL (2011), rež. Bartosz Konopka
Nonsekvituriem un dažādām dīvainībām piebārstīts socreālistisks sviests par trīsdesmitgadīgo Tomeku un viņa sešdesmitgadīgo papuci, kas laiku pa laikam demolē dzīvokli, met pa logu televizorus un viesojas psih.slimnīcā. Statiska aktierspēle, samocīti dialogi. Gaŗām. 2/10

Underkastelsen (Pakļaušanās), SWE (2010), rež. Stefen Jarl
Dokufilma par ķīmiju, kas ir mums apkārt un nemanot iekaro mūsu šūnas un asinis. Daudzi zinātnieki dažādās valstīs analizē sadzīvē un farmācijā lietotās ķīmiskās vielas un to ietekmi uz veselību. "Mierinājums" mātēm, kas zīda bērnus: tie ar pienu ievada sevī daļu no mātes ķermenī uzkrātajiem noturīgajiem piesārņotājiem/toksīniem, DDT, PCB (polihrolinētajiem difeniliem), 'endocrine disruptors' un vēl visādām advancētām draņķībām, kuru nosaukumus neatceros, tā ka pēc vairākām grūtniecībām mātēm šo vielu daudzums asinīs ir mazāks nekā caurmēra nezīdītājiem. Šis gabals ir no sērijas "you don't want to know". Un atbildes uz to, kā to izbeigt vai kur glābties, protams, nav. Lieliski integrēti Kafkas citāti (no "Die Verwandlung"). 8/10

El gato desaparece (Kaķis pazūd), ARG (2011), rež. Carlos Sorin
Brīnišķīga melnā komēdija vai detektīva un šausmenes parodija. Luiss sabojā miesu kādam kolēģim, kas it kā mēģinājis viņam nozagt magnumopusu, mūža darbu vēstures filozofijā, un par to tiek iebāzts psihenē. Pēc kāda laika Beatrise (sieva) savāc viņu no turienes. Viņš ir it kā izārstēts un mainījies - kļuvis sabiedrisks, grib ar sievu braukt uz Brazīlijas pludmalēm. Pēkšņi pazūd mājas kaķis Donatello, un sākas visādas dīvainas lietas, līdz Beatrise pati sāk šaubīties par savu veselo saprātu. Fināls makabrs, Luiss nebūt nav izārstēts. Beatrises murgainais sapnis par kaķa un žurkas cīņu un asiņainās žurkas izkrišanu uz Luisa grāmatu kaudzes vien ir ko vērts. Beatrise ir absolūti lieliska. (Viņa, starp citu, tulko literatūru no español iekš italiano, tā vismaz ekrānā izskatījās. Tiesa, viņa to dara neticami ātri.) Filmā skan adorabls argentīniešu akcents. ¡A ver absolutamente! 9/10

Vakar: Wuthering Heights, UK (2011), rež. Andrea Arnold
Postmoderna Brontes versija (ar melnādainu Heathcliff'u un mājasļaudīm, kam f.vārds priekšā pakaļā) sapņa stilistikā (migliņas, pārejas, flešbeki) rāda kaisles un posta stāstu. Ārkārtīgi krāšņi Ziemeļanglijas tīreļi, gan pašas "Kalnu aukas", gan apkārtne. Ļoti daudz sāpīga skaistuma un nedaudz arī pārspīlēta patosa - līst vienmēr aumaļām, viss ir vispārākajā pakāpē - nabadzība, rasisms, ļaunums, jūtas... Garlaicīgi nav ne mirkli. 7/10

Šodien: Le Havre, FI/FR/DE (2011), rež. Aki Kaurismäki
Absolūti burvīga filma, kas rāda Havras bardaku un groteskus franču proletāriešus, pompozu policistu katliņā, ex-bohēmistu Marselu, viņa slimo sievu, kas runā ar biezu somu akcentu (protams, tā ir Kati Outinena), kā arī filmā "ieskrien" bēgļu bērns no Āfrikas... Kaurismeki esot izmeklējis visu kontinentu no Portugāles līdz Vācijai, līdz uzgājis Havru, kurā vēl ir atrodami kurpju tīrītāji, konteineri un policisti, "bēdīgu pilsētu", kurā tomēr ir vieta solidaritātei un cilvēcībai. Šai filmā viss ir saistīts un nekas nešķiet lieks, arī mūzika ir dievīgi laba. Protams, ir pa manipulatīvai klišejai (piemēram, ziedošais ķirsis beigās), bet kas par to, ja pēc noskatīšanās pārņem saldsērīgs aizkustinājums un arī prieks? Izcili. 10/10

Vakar: Bir zamanlar Anadolu'da (Reiz Anatolijā), TR (2011), rež. Nuri Bilge Ceylan
Skaistiem dabasskatiem pilns krimiķis uz absurda drāmas robežas. Policija meklē līķi, atrod, secē. Par cietušo un soģu simpatizēšanos. Gran Prix Award of Cannes. 6/10

Šodien: We Need to Talk about Kevin (Mums jāparunā par Kevinu), US (2011), rež. Lynne Ramsay
Eva kā māte ir visai ambivalenta, un viņas attiecības ar dēlu Kevinu jau no mazā dzimšanas ir strasainas un konfilktiem pilnas. Ārkārtīgi koši sirreāli tēli, pats Kevins arī ļoti bildhaft pusaziāts. 15 g. vecumā viņš ar loku un asām bultām nošauj vai ievaino daudzus klasesbiedrus/biedres, kā arī nošauj tēvu un mazo māsu, kurai jo iepriekš (tieši vai netieši) līdzējis atbrīvoties no vienas acs. Sabiedrība Evu neieredz un notraipa viņas māju un auto ar sarkanu krāsu. Filmā laiks sajaucies daudzos segmentos, kas tiek prezentēti juku jukām. Vispār iespaidīgs skatāmgabals, bet beigas izbojā nevajadzīga didaktika. Māte dēlam: Gribu zināt tikai vienu, kāpēc. Dēls: īsti nezinu. 6/10

Joaeiye Nader az Simin (Naders un Simina, šķiršanās), IRA (2011), rež. Asghar Farhadi
Simina grib tikt prom no Irānas, bet vīrs Naders nedod viņai šķiršanos, jo negrib braukt līdzi, tā kā viņam ir kopjams tēvs. Simina pārvācas pie mātes, bet Naders saimnieko ar 11 gadīgo meitu un pieņem darbā palīdzi, kam arī ir maza meitiņa. Kādu dienu dzīvoklī pazūd nauda, bet tēvs, sasiets, ir izkritis no gultas... Sižets ir ārkārtīgi piņķerīgs, nav vērts te izplūst, skaidrs ir tikai tas, ka šķiršanās un nabadzība ir traumatiska būšana. 8/10