aptumšotā versija - ziemsvētku brīnums

kā nāves līnija hroniski, gandrīz termināli ielaistiem darbiem tuvojas 32. decembris. mani var glābt tikai ziemsvētku brīnums, ja man pietiks nekaunības sevi uz kaut ko tādu suģestēt. es zinu, pastāvēs, kas pārvērtīsies. ja es uzpīpēšu zāli, viss pārvērtīsies par kēksu ar rozīnēm un dzimšanas dienas svecītēm, un manī sasnigs balts sniedziņš uz zaļām skujiņām.

veikalos jau kuro nedēļu trauksme. baznīcā šovakar arī. mēģina sazvanīt ticīgos, bet tie ir atslēguši skaņu. snooze, jesus. es jau arī, pagāns, pagriežu muguru tirgus laukumam un katapultējos aizvien dziļāk mežā, kur aiz manis kā smaga grāmata aizveras pasaules durvis. tur neielauzīsies rietošās saules brūnie stari. mežā, kur klusā tumsībā izbalo visas krāsas, es varu nekaunīgi ieskatīties tev acīs.