aptumšotā versija - filologs blondīnis jautā

kāds no filozofiju/filosofiju studējušajiem var pateikt, kāpēc plotīns savos traktātos visu laiku atkārtojas? piem., piektās enneādas sestajā traktātā sākuma daļā viņš vismaz piecas reizes apgalvo, ka (primāri) prātojošs ir tikai tas, kuŗš apvieno divus vienā (tas par prātošanu par sevi), bet tas, kuŗš domā par citiem, ir sekundāri prātojošs, jo prātojamais šķirts no prātotāja. kāda jēga visu n-tās reizes atkārtot?