aptumšotā versija - vindurinn

atnāca vējš, un es sapratu, ka ir rudens. vaļa fjordā (hvalfjorður) silts ūdens. kā piens. varbūt man tikai tā liekas. piens ledusskapī. pie visa vainīgs vējš.

nikns, viņš iepūta masīvu koka krēslu ar atzveltni baseinā, šai caurspīdīgajā rāmī, pa kuru es peldēju, pavisam blakus man, un es nodomāju, tu mani tāpat trenkā pa pasauli, kam vēl tas? viņš izmantoja katru manu rokas vēzienu, lai rautu no grubuļainās virsmas ūdens plēksnes un triektu tās pret sienu. viņš saldēja man matus. viņš gaudoja un šaustīja zeltaini sarkanos mākoņus, tie laidās katrs uz savu pusi. koyannisqatsi.

beigās viņš apžēlojās, mainīja virzienu un uzstūma mani kalnā ar visām slidām. plus septiņus grādus auksts vējš.