no 1970. līdz mūsu dienām...
« previous entry | next entry »
Feb. 2nd, 2012 | 12:17 am
krīt krusa, skan Hendeļa 'Israel in Egypt', dzīve ir brīnišķīga! šodien sāku apmeklēt isl. mākslas vēstures kursu no 1970. līdz mūsu dienām, lai saprastu, kur ir grandōrs un jēga mūslaiku mākslas niecībā. pasniedzējs, kautrs gejulis, aizkustinoši izskaidroja, ka hronoloģiju noteicis atbilstoši gadam, kuŗā iestājies listaskóli, mākslas skolā:
"tas bija mans sākums mākslā - un kopš tā laika esmu tajā visā iekšā - vispirms pulciņā pie errō* mājā, tad kopā ar visiem māksliniekiem čomiem."
pasniedzēja darbs um hégóma (niecību niecība) ir čūskveidīgs, niecība tiecas aizņemt vietu:
Erró (īstajā vārdā Gudmunds Gudmundsons Guðmundur Guðmundsson) (dz. 1932) ir viens no slavenākajiem isl. māksliniekiem, tāds kā isl. Rojs Lihtenšteins, tikai mazliet daudzveidīgāks. sk. sīkāk http://de.wikipedia.org/wiki/Err%C3%B3
viņam ir daudz riebīgu, provocējošu darbu, ko negribas redzēt, bet ir arī smalki, dziļdomību radoši, un jebkuŗā gadījumā viņš strādā pie tiem ilgi, kas priekš manis ir viens no kritērijiem, pēc kuŗiem māksla nošķiŗama no sūdu štancēšanas. no Errō man visvairāk patīk glezna, kur viss laukums aizzīmēts ar mašīnu lūžņiem: visa ainava viena grandioza autokapsēta, tikai maza debesu strīpiņa palikusi. tajā ir kaut kas ļoti suģestējošs, nemaz nerunājot par refleksiju, uz kuŗu tā vedina (mēs-daba-mašīnas-atliekas...). diemžēl nevaru to nekur atrast... tā nu paliekam pie 'Otrā kliedziena', kas sniedz zināmu ieskatu Errō estētikā:
(no subject)
from: de
date: Feb. 2nd, 2012 - 01:18 pm
saite
man ir ko teikt