aptumšotā versija - sievietes

pirmseksāmenu drudzī esmu atklājis visādas vietējās valodas dīvainības refleksīvajos verbos un infinitīva konstrukcijās, kurās ir atgriezenisks vai savstarpīgs vietvārds. tās nav viennozīmīgas, un nekur citur tādas neesmu redzējis, pat sanskritā ne! tiesa, pārpratumi nerodas, jo tā, kā raksta universitātē uz tāfeles, neviens nerunā. man pat dzima doma rakstīt par atgrieziskumu, savstarpīgumu un ciešamās kārtas lietojumu, bet nu nah, tas ir pārāk sarežģīti un atbildīgi, labāk kaut ko paļurināt par literatūru, teiksim, steinara braja „sievietēm“, izejot cauri mīlas apsēstībai, maucībai, ripām, paidoktonijai (divkāršai vai vienkāršai, ja pirmo uzskata par dabisku nāvi, lai gan man ir šaubas par to - mūsdienās zīdaiņi tik vienkārši nemirst), visādiem trešporno un citām mūsdienu pseidomākslas tapšanas sastāv-sūdu-daļām, kas saindē mūsu dzīvi un kulminē galvenās varones pašnāvībā. ja viņa varone iraid.

savā ziņā viss darbs smaržo pēc feminisma manifesta, jo s.b. cīnās par līdztiesību un sieviešu aizstāvību. viņš rāda patriarhālo krānu satraukumu, kad pākstis nonāk varas pozīcijās (man uzreiz ienāk prātā dæmigerð åbolti-kona), voilà, citātiņš:

„Par katru sievieti, kura iesēžas parlementā, kļūst par direktori vai citādi „pazemo“ vīriešus ar savu varu, tiek saražots tūkstošiem pornofilmu, kur sievietes tiek atkal noliktas „savā vietā“, padarītas bezpalīdzīgas, paļāvīgas un cieš apkaunojošu sakāvi.“

runa, protams, nav tikai par islandi, bet arī štatiem, t.i., t.s. visu attīstīto pasauli.

un pat ja romānā aprakstītais ir tikai fikcija fikcijā, kas notiek veiksmīgas doku-kino autores galvā (po-mo lasījums), baisi vienalga, jo tas ir tik ticami un tik ciniski uzrakstīts. noskaņa kā pie faulza, bet ciniskuma ziņā pēdējais pārtrumpots. s.b. ir viens no retajiem mūsd. autoriem, kas patiešām rubī fišku, viņam ir idejas, darbs turas kopā, turklāt ir konceptuāla virzība no zemes uz debesīm. kompilators viki-velbeks viņa priekšā ir pirdiens vētrā.

kāds negribētu kaut ko tādu publicēt?