man nokusīs kājas, tik dzimtene liela

« previous entry | next entry »
Feb. 14th, 2006 | 03:08 pm
oma: indescribable
ausiis skan: a huli - che gevara

man nokusa viss. izņemot mūžīgos sniegus. un manām septiņām krūzītēm tagad blakus ieviesusies viena slīpa glāze. laiks mazgāt krūzītes, hm? atkarība ir tik salda.

zini (es jau zinu, ka zini), jūŗa bija absolūti brīnišķīga. aizsalusi, cik tālu vien skatiens sniedzas, tā buŗas zem ledus. tai vienmēr ir ko teikt. bet virspusē aizsalis viss, izņemot vēju, kas nes tev sveicienus. ķer.

pastaigas pa plānu ledu posmā vaivari-dubulti vārda vistiešākajā nozīmē. pretī nāk un aiziet naski vācu tūristi. tipina suņi, tipina saimnieki. auksts gan pēc suņa, pat diviem, un soma sosodīti smaga, viss atgādina man par to, ka esmu materiāla būtne. bet citādi ļoti labi. jūŗas man pietrūks.

bet visvairāk man pietrūks tevis uz brūnā dermantīna.

saite | ir ko teikt | Add to Memories


Comments {3}

atmiņas par domām

(no subject)

from: [info]teja
date: Feb. 14th, 2006 - 04:47 pm
saite

atkal par skaistu, ej dirst, ja

man ir ko teikt | diskusija


gedimmteversion

(no subject)

from: [info]gedimmteversion
date: Feb. 14th, 2006 - 04:53 pm
saite

kam šodien (bez jūŗas) viegli...

man ir ko teikt | pirmaak


briviba

(no subject)

from: [info]briviba
date: Feb. 14th, 2006 - 05:55 pm
saite

Tavas skumjas tik...

man ir ko teikt