sviesta šodien nav, vai nevēlaties lielgabalu?

Šodien vārda dienu svin Jukums. Tāds simpātisks vārds. Bez maz Sajukums

Šodienas lekciju noslēdzām ar pustumsu auditorijā un "Ezīti miglā"

Jopcik, secinu, ka nākampiektdien būšu Latvijā. Labi, es to visu laiku esmu zinājusi, bet tagad tāda patiesuma sajūta. Klausos augusta mūziku un kaut ko mazliet tāda kā ... nostaļģija? Ēdu Muminu šokolādi, dzeru bezsakarīgo Somijas kafiju (tas ir viens no iemesliem, kāpēc es gribu šo valsti aizmirst) un kaut kā jau laikam forši viss. Šajā piektdienā laikam vēl jāuzdzīvo ar Zāru un ungāru vīnu (kurš ir mans feivorit šeit; nezinu, vai Latvijā kaut kas tāds ir; noskaidrošu), Zāra jau vispār sašutusi, ka braucu mājās, jo viņa te uz gadu ir. Laikam tad tikai jācer un jāplāno un jābrauc pie viņas ciemos pavasarī, lai gan man Tampere besī ārā, bet saņemšos. Varbūt tas vairs nebūs tāds nelabums pret pilsētu, kāds tas ir tagad, kad šeit pavadīti 4 mēneši. Varbūt tas ir Pārejošais Nelabums. Pirmais, ko izdarīšu Latvijā - aiziešu uz to Goijas izstādi, kas ir līdz 13.decembrim (varbūt kāds grib atnāk līdzi? jo mana māsa droši vien nevar un brālis laikam nemaz negrib). Laikam gribētu arī uz Makdonaldu aiziet (tur brālis gan noteikti man pievienotos; nelietis), jo šeit man besī visi tie fast food iestādījumi. Dažreiz aizejam tur, bet patiesībā tas mums nav aktuāli. Mēs esam normāli cilvēki, kas vai nu gatavo pusdienas mājās vai nu pusdieno universitātē (kā es galvenokārt, jo man besī arī gatavošana šeit; brīvdienās tikai, jo man tad ir slinkums iet no mājām ārā). Es varbūt izklausos pēc kaut kādas ar dzīvi neapmierinātas nīkules, bet patiesībā es esmu diezgan parasts (laimīgs) cilvēks, ilgojos pēc ģimenes, pēc normālas baltmaizes un arī kolas, kas nemaksā divi lati.

p.s. Un vēl kaut kādas ēģiptiešu gravīras Latvijā? wtf
p.s.s. Tagad tā lasu šo ierakstu un pati sev kaut kā nepatīku. Bet tās jau tādas runas figūras vien ir..

manam mīļākajam jogurtam šeit (kafijas) termiņš līdz 18.decembrim
žēl, ka nesagaidīšu šo sabrukumu. apēdīšu tagad

šodien lekcijā skatījāmies multeni "Сказка сказок" (1976). tas arī viss, ko šodien gribēju pateikt

šodien laikam jāpievēršas mācībām

pofig tomēr

šodien visādi gāja, bet slinkums rakstīt, tagad atbraucu mājās uz pusotru stundu, četros lekcija. sagribējās labu kafiju un tāpēc atbraucu mājās, jo universitātes kafija tiešām vienkārši un atklāti ir pilnīgs sūds. tāpat kā visa kafija Somijā, kas nav tevis paša gatavota

fonā dzeru kafiju, ēdu vislabākos dārzeņus pasaulē

Šorīt, kad zvanīja modinātājs, simts reiz to pārliku, līdz beidzot izņēmu bateriju.
Vispār liekas, ka esmu slima, bet negribu par to tā aktīvi aizdomāties. Nejūtos labi, naktī ilgi nespēju aizmigt, visu laiku tāda sajūta bija, ka manī būtu kaut kas lieks. Un tāds stulbs karstums. Labi, ka bija mūzika, savādāk es noteikti nomirtu no garlaicības pašai ar sevi.

un vēl foršāk ir tas, ka vakardien nenopirku lidmašīnas biļeti uz mājām, jo šodien šī biļete maksā aptuveni 9.69 reizes lētāk

vispār šodien aprit 100 dienas kopš neesmu mājās

un tad vēl, sēžot krievu lit. lekcijā, nez kāpēc likās, ka kāds mazliet smaržoja pēc manas Katītes kažoka. tā ir tāda maigā, jaukā, mīlīgā kaķu smarža, ne jau, kā kaķiem, kuri dzīvo pagalmos un zem balkoniem. tik patīkami bija - tā mazliet kaut ko tādu asociatīvu gaisā sajust. tāda glezniņa, ka mīlinos ar viņu, uzreiz prātā.

ārā ir episka ziema

matraču problēma atrisināta (bez maz pati no sevis; jau nu nē, bet aptuveni), pusdienas (kas reizē ir arī vakariņas) ir paēstas.
pēc tam iesim zagt dīvānu

un visādus brīnumus uzeju slepenajos failos, kurus it kā nolēmu neklausīties jau maijā

pilnīgs pirmdienas rīts šodien. pamostos divreiz.
ārā zīlītes. izskatās, ka snieg, bet tie tikai kaut kādi koku putekļi.
saulīte un liekas, ka - ja aizvērtu acis un samelotu sev - būtu jau mājās.
vienīgi cilvēki šeit runā rūķu valodā un pārvietojas ar slēpju nūjām

Somijas vēstures lekcijā pasniedzēja 1809.gada krievu okupāciju raksturo aptuveni kā Delakruā "Hiosas grautiņu"

Kalevala ir šausmu eposs

piemēram, tas kas notiek Kullervo famīlijā - to mūsdienās labāk noklusētu

zvaniija teetis un teica, ka Saulkrastos esot bijis taads normaals sniegs. a kas man? kas man?
universitaates biblioteeka un burti ar taadu kaa sniedzinju: öööööö, ääääää, ååååååå

19:03 Clara
are you going to speak about painters, architecture?

19:03 Gerda
about visual art - painters

19:03 Clara
what is visual art?

Somijas vēstures pasniedzēja teica, ka somiem ir tāds nelāgs paradums - melot par izlasīto literatūru, tīri tā, lai atstātu labāku iespaidu