sviesta šodien nav, vai nevēlaties lielgabalu?

šodien bibliotēkā atdevu čehovu, bet vietā paņēmu gogoli un dostojevski. nezinu gan, kad lasīšu, bet thumbs up, girl

mieriņ, mieriņ, kad tu rodies?
Mieriņš: "Es rodos brīdī, kad tavas stulbās dzīvokļa biedrenes ir prom, un tu paliec viena pati uz visu nedēļas nogali, tev plauktā stāv ungāru vīns, tu pagatavo garšīgas pusdienas, nedomājot par to, ka būtu kaut kur jāsteidzas (stāvot pie plīts, nogaršo ungāru vīnu; vispār tā labi izskaties it kā), saule spīd, bet ne tik ļoti, lai apžilbtu acis, un uz balkona ir rudens, jo lapu sagrābšana šķiet lieka. Un tad tu vēl aizej lēnā garā uzsmēķēt, draudzenīt, un tad tu zināsi, ka esmu klāt."

vakars nāk gausi

Veselu mēnesi likās, ka nāve Somijā ir monumentāla. Kapu kopiņas skaistas, sakoptas, identiskas viena otrai, starp tām - celiņi, visur skaisti zaļi zālāji, pie pieminekļiem identiski ziedi, kas tur ir iestādīti, lai ieturētu kapsētas stiliņu (oranži vai rozā).
Liekas, ka tas viss tur ir bijis mūžīgi; ka zem skaistā zālāja un identiskajiem pieminekļiem vispār nekad neviens nav apglabāts; ka tas ir kaut kas līdzīgs angļu dārzam, kas vienkārši izskatās labi visu laiku - vienreiz izveidots un tad nu mūžīgi.

Bet nē- šodien redzēju divas bēres; izraktās bedres, sabojāto mauriņu, puķu kalnus.
Sāku ticēt tam, ka nāve tomēr eksistē.

Un ārā beidzot līst. Vairāk kā nedēļu vienkārši karsēja. Tikko biju izgājusi uz balkona ievērtēt - ļoti slikts laiks, ļoti slikts laiks. Līst lietus, pūš vējš un vēl visādas skaņas. Vakar kursabiedri baumoja par negaisu. Bļin, šādā laikā taču pat ar lietussargu normāli nevar iziet ielās. Uzreiz aizpūtīs.
Bet nekas, man vēl stunda līdz autobusam. Varbūt pāriet.

Vakar salīmēju uz priekšmetiem dzīvoklī lapiņas ar nosaukumiem somu valodā.
Baigi labā ideja, protams, bet, kas notiks tad, kad tos zināšu no galvas (gandrīz jau zinu), tad man vajadzēs uz priekšmetiem līmēt lapiņas ar citiem vārdiem? Piemēram, uz gludekļa uzlīmēšu lapiņu ar "putekļu sūcēja" vārdu, lai gan man nav putekļu sūcēja, bet es šādi vārētu čītot (paskatos uz gludekli un nodomāju "ā, tas ir priekšmets ar putekļu sūcēja zīmīti, bet patiesībā gludeklis"; prātā automātiski pārslēdzos no "silitysrauta" uz kaut ko eksotiskāku) tikai nezinu, vai tas būtu tikpat efektīvi kā ar pareizo priekšmetu/pareizo lapiņu lietu.

pirmā tumšā diena Somijā.
izskatās,ka līs. un tieši šodien, kad jāiet uz muzejiem.
bet varbūt tieši labi. ideāls laiks pēcpusdienai pēctam mājās.

Sajutos kā melanholija, kurai ir jāatgriežas, lai kaut vai tikai būtu blakus.
Pat ja pieskārties nedrīkst.

p.s. nav jau tik traki. Gluži mežā man nav jāiet, lai izkliegtos. Var tepat, parciņos. Kaut vai pāri ielai, pie baznīcas.

prieks, ka lietas pamazām nokārtojas.
vēl tikai viena lieta vissvarīgāka un dažas ne tik ļoti un aizbraukšana jau nākamsvētdien.
laiks tomēr ir nežēlīgs. tieši laiks, ne laikapstākļi.
man sāp.