(no subject)
Jun. 1st, 2009 | 12:25 am
From:: gc
"Jā, un tomēr kaut ko neesmu redzējusi. Nekad nav nācies nolūkoties, kā dzērves atgriežas pavasarī. Nezinu, vai tad ir priecīgi vai skumji. Bet tā jau ir - vienmēr paliek kas neredzēts, nezināms, nepiepildīts, ilgots un tāls kā gājputnu klaigas. Un varbūt skaists ir tikai tas, kas neaizsniedzams? Varbūt mūžīga ir nevis pati laime, bet laimes alkas? Tā ir kā sniegpārsla - mirdzoša, balta zvaigzne, kas izkūst plaukstā.
Arī man tā uzkrita uz delnas. Es aizvēru sauju, gribēdama to paturēt uz visiem laikiem, taču tā pārvērtās par caurspīdīgu asariņu."
(Regīna Ezera, 1967.27.10)