šodien grāmatā lasīju (necitēšu, bet tā aptuveni), ka cilvēki iet uz kino, lasa grāmatas, klausās radio, bet nesarunājas. Katrs dzīvo savā pasaulē un par maz sarnājas. Viņi runājas, bet nesarunājas. Pavirši, noklusēti teksti; paviršas, noklusētas domas. Cilvēkam ir jārunājas. Jāizrunājas! Nav kā agrāk, kad satikās pie ugunskura un runāja stundām ilgi, jo nebija citu mānekļu. Mūsdienās to neviens vairs nemāk.

Un zini, es piekrītu! Viss bieži vien būtu varējis būt daudz savādāk, ja visu pateiktu līdz galam.

Nezinu, vai uztvēru Tavu domu. Varbūt vienkārši parunājos ar sevi :)

(Reply to this)