čīkstuļa pieraksti

biju treniņā, un bija tieši tik grūti, cik biju domājusi. labi, ka nebija nekāds intensīvais - tad gan tur būtu uz vietas pamirusi. lai gan skaisti skan - nāve dejojot. bet tas noteikti nebūtu skaisti. uzrakstīts viss izklausās skaistāk.
bet, neraugoties uz briesmīgajām paģirām, es vēl joprojām esmu laimīgs cilvēks. laimīgs cilvēks ar jocīgu kuņģi un drebuļiem, kurš tūdaļ atkal dosies vecrīgas virzienā.
pašiznīcināšanās instinkts?

vakar treniņā tā sevi izpumpēju, ka pēc tam knapi mājās aizvilkos. bet man, kā jau iepriekš esmu stāstījusi, tā sviedru jūra, kas tek acīs, pil no rokām un muguras, sagādā slimu labsajūtu. tagad ģērbjos, iešu vēl. mēģināšu atkal izpumpēties. ko gan citu var darīt tik draņķīgā dienā kā šodiena? un nesakiet lasīt grāmatu vai skatīties filmu. to daru katru vakaru, rutīna sāk izbesīt. lai gan treniņi arī ir rutīna.
cik labi, ka oktobrī braucu prom. vismaz kaut kas jauns.