sestdienā pirms manas aizbraukšanas, bijām laukos, lai apdarītu dažādus dārza darbus un lai es varētu pateikt atā vecmammai (apzināti nezizmantoju vārdu atvadīties). ar mammu izdomājām pabraukāties ar riteņiem, jo ārā bija jauks un silts laiks, īsta atvasara. braukājām kādu pusstundu, līdz ienāca prātā doma aizbraukt līdz tuvējam ezeram, kurā nebija būts vismaz 3gadus.
ezers meža vidū, apkārtesošo koku lapas visdažādākajās un visspilgtākajās rudens krāsās. ezera virsma kā spogulis, un saules stari atmirdz ūdenī. braucām apkārt ezeram, pusceļā sagribējās pataustīt ūdeni. diezgan silts. braucām tālāk, un tad es sajutu ūdens smaržu. nu jūs taču ziniet. ne jau jūras ūdens smaržu (kas arī ir patīkama), bet tieši ezera ūdens smaržu.
tikko sailgojos pēc šīs smaržas. nezinu, vai tas ir tāpēc, ka runājos ar mammu pa telefonu vai tāpēc, ka lasīju blaumaņa noveli. varbūt abi. bet varbūt vienkārši sailgojos pēc ūdens smaržas. tāpat.
nākamvasar noteikti nopeldēšos tajā ezerā.
ezers meža vidū, apkārtesošo koku lapas visdažādākajās un visspilgtākajās rudens krāsās. ezera virsma kā spogulis, un saules stari atmirdz ūdenī. braucām apkārt ezeram, pusceļā sagribējās pataustīt ūdeni. diezgan silts. braucām tālāk, un tad es sajutu ūdens smaržu. nu jūs taču ziniet. ne jau jūras ūdens smaržu (kas arī ir patīkama), bet tieši ezera ūdens smaržu.
tikko sailgojos pēc šīs smaržas. nezinu, vai tas ir tāpēc, ka runājos ar mammu pa telefonu vai tāpēc, ka lasīju blaumaņa noveli. varbūt abi. bet varbūt vienkārši sailgojos pēc ūdens smaržas. tāpat.
nākamvasar noteikti nopeldēšos tajā ezerā.