čīkstuļa pieraksti

kārtējā "deadline", kārtējā negulētā nakts. eh, tas laikam sāk izveidoties par pieradumu.
laiks skrien absurdos ātrumos.
šoreiz šeit ir daudz vieglāk un patīkamāk. negribās pat čīkstēt. lai gan draugu tāpat pietrūkst. un brāļa. un tēta. un MAMMAS, mammas visvairāk. mamma vismīļākā. un man vienalga, cik bērnišķīgi tas izklausās, mamma ir vismīļākā.

man liekas, lielākā daļa cilvēku nenovērtē Alfonu Trīcvaidziņu. tie retie cilvēki, ko esmu satikusi, kas ir lasījuši viņa pārdzīvojumus, nekad neizsakās īpaši atzinīgi. eh. es savukārt neatceros ne reizi, kad būtu TĀ smējusies kā tad, kad lasīju par to, kā Alfonu nolaupīja spoki. vai par to, kā viņš vārīja makaronus pionieru nometnē. ja nu vienīgi vēl tad, kad lasīju par to, kā Sivēns ar Pūku ķēra Milzu lempi.