čīkstuļa pieraksti

šonakt palieku pie savas lietuviešu čommenes, viņa jau guļ (ar ausu aizbāžņiem ausīs :) ), a es vēl ķimerējos un gulēt nemaz netaisos. pēc aptuveni divām stundām tāpat būtu jāceļas, ko sevi mocīt? pagulēšu lidmašīnā. izbaudīšu savu pēdējo nakti anglijā šogad. :) tīri patīkami. ir tēja, ir cepumi, ir teksti par Sarakatsani kinship/household types. ārkārtīgi aizraujoši.
bet nu ta jau. nākamie ieraksti vai nu no lidostām, vai nu no mājām. ta jau manīs, kā būs.

pēc pusstundas lēnām jāsāk taisīties, jāvelkas ar smagajām somām uz staciju (es patiešām nemāku kravāties, braucu tikai uz mēnesi, bet kalnu mantu esmu paņēmusi līdzi). 9.45 lidojums. bāc, neticās, tiešām neticās. neticās, ka vakarā es varētu patiešām būt mājās, nu kā tā var būt? visu laiku liekas, ka notiks kaut kas, ka atcels lidojumu, lidmašīnas biļetes izrādīsies nederīgas, mani nepārlaidīs pāri robežai, jo esmu bibliotēkai parādā 2gbp, ka mana lidmašīna nokritīs (tfu,tfu,tfu), ka mana bagāža izrādīsies par smagu un man nāksies palikt te un raudāt vienai pašai. :) bet man vienmēr tā liekas, un nekad nekas nav noticis. pagaidām :)
ehhhtiiiiiiiiiii

esmu newcastle lidostā un paslaik tieši man pretī lec saule. tik skaisti, sen nebija saullēkts redzēts. tā liesmojoši un apdullinoši. nu jau tūdaļ būs. debesis izgaismojušās gaišas gaisas, un tā saule kāpj un kpj. nekad nebiju sauli izjutusi tik spēcīgi kā tagad, lai gan pat nejūtu tās siltumu sev uz ķermeņa. tā ar tādu apņēmību aust un aust, vienalga, ka mākoņi, vienalga, ka tikko vēl bija tumšs... viss izgaismojies pasakainās krāsās un augšā ceļas lidmašīnas, ved cilvēkus uz mājām un prom no mājām.
vēl aptuveni viena simtdaļa paliksi.
tūdaļ tūdaļ.
vai par ilgu skatoties saulē var izdegt acis? man liekas, ka jā.
uzlēca. un nu tik augšup.

rītausma (un saullēkts) un krēslas stunda ir visskaistākie brīži diennaktī.

kopenhāgenas lidosta ir laikam vismīlīgākā no visām lidostām, kurās esmu bijusi. tik silta, tik mājīga, tik jauka :) forši.
sēžu, gaidu ļoteni. un te ir cilvēki, kas runā latviski. eitunost. pēc divarpus mēnešiem beidzot dzirdu latv.val. jē!
tagad tik man ir piemetusies mana ikreizējā paranoja par to, vai nepazudīs bagāža. jo ar to pārnešanu no vienas ļotenes uz otru.. .hmmmm....

tik smieklīga saruna fonā
džeks (deklarē sevi: "es pats vispār esmu līvs. no carnikavas") pārdzēris jēgu, runā kaut ko par skotiem un angļiem, jo strādājot jūrā kopā ar viņiem. saka, ka šiem esot baigais skandināviskums iekšā. tik smieklīgi.