gara_diena -

Sep. 26th, 2012

04:34 pm

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
(4 comments | Leave a comment)

Comments:

[User Picture]
From:[info]gara_diena
Date:September 27th, 2011 - 10:35 pm
(Link)
Interesanti... Kur palika pirmais koments? Es it kā neizdzēsu...

Vakar pārlasīju simt un vienu reizi... Bet es neko nespēju atbildēt... Vien jācer, ka dies`dos!
(Reply to this) (Parent) (Thread)
From:[info]antons_v
Date:September 28th, 2011 - 07:51 am
(Link)
Komentārs radās spontāni, bet pēc tam šķita, ka esmu nepamatoti sajuties tiesīgs komentēt tavu dzīvi un vispār plaši izrunājies par lietām, kuras, iespējams, pats kārtīgi nesaprotu.

Mani visnotaļ mulsina visa šī pasākuma paradokss kas slēpjas tajā, ka rūpīgi kultivētais egoisms (nav būtiski, vienatā vai divatā) galu galā noved pie izmisuma un vientulības vecumā, savukārt, ģimene sākas ar izmisīgu naudas trūkumu un nogurumu, ko rada mazi bērni, bet beidzas (ja vien nav pieļautas kaut kādas milzu kļūdas) ar laimīgām vecumdienām bērnu un mazbērnu sabiedrībā.
Esmu lasījis veselu čupu socioloģisku pētījumu par veselīgas un laimīgas novecošanas stratēģijām, un tur vecie cilvēki visi kā viens saka: es varu paciest savas slimības, es pat varu mierīgi piemēroties savai mazajai pensijai, bet man nebūtu jēgas dzīvot, ja nebūtu mazbērnu. To pašu apstiprina arī E.Eriksona personības attīstības teorija (skat. 8 stadiju).
(Reply to this) (Parent) (Thread)
[User Picture]
From:[info]gara_diena
Date:September 28th, 2011 - 11:51 am
(Link)
Tu runāji par savu pieredzi. Vairāk nokoncentrējos uz to un tad mēģināju izdomāt, kā tad īsti ar mani ir. Sapratu, ka nav jau tā, ka gribētu dzīvot viena vēl ilgi, ilgi, jo tā ir tik vienkārši. Bet lielākoties grūti atrast kādu, kurš būtu gatavs attiecībās būt tik pat brīvs kā es... Ar vārdu brīvs es nedomāju nesaistīts... To ir grūti definēt, bet sajūtu līmenī šī doma man ir skaidra.

Palasīju Eriksonu, patika no mana vecuma posma apraksts:''Once people have established their identities, they are ready to make long-term commitments to others. They become capable of forming intimate, reciprocal relationships (e.g. through close friendships or marriage) and willingly make the sacrifices and compromises that such relationships require. If people cannot form these intimate relationships – perhaps because of their own needs – a sense of isolation may result.''

Atkal jāpadomā.
(Reply to this) (Parent)