Tāpēc, ka es pārāk daudz laika pavadu viena. Pati izdomāju - pati apvainojos.
Mēģinu visu ielikt kaut kādā rāmī. Man nepieciešamas robežas un saprašana. Bez robežām un rāmjiem arī man tādu nav. Nevēlos tāda būt. Zinu, kā tad ir un kāda tad esmu.
Jāpiedāvā - vai nu izbeidzam visu tagad, vai turpinam tālāk bez smadzeņu čakarēšanas un skaidru domu, ka esam viens otram.
Vot, sapratu - negribu smadzeņu čakarēšanu, jo viņa nodomus neizprotu. Gan jau ka manējie arī ir neizprotami...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}