Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Pēc nedēļu ilgām ciešanām un mokām, sagrieztiem pirkstiem un tulznām, negulētām naktīm, sāpošām mugurām un acīm, vajadzētu justies atvieglotam un svētlaimē, jo tas sasodītais darbs ir nodots, bet tā nav. Un joprojām uzskatu, ka visiem arhstudentiem dekanātā par godu kā mocekļiem nepieciešams izveidot mozaīku tehnikā portretus kā Senajā Bizantijā. Arhitekti vispār pēc dabas ir mazohisti, manuprāt, jo nedomāju, ka kāds pēc brīva prāta izvēlētos šitādas mocības.
Un šodien līdz 4iem vārtījospa gultu un spēlēju Heroes3(uzverēju veselās 3 kampaņās ^__^; Jā, jā. Mans iekšējais datorfrīks.)
Un mans tēvs noteikti tagad prasītu, vai šitā dēļ bija vērts pamest LU, tad es māšu ar galvu un teikšu, ka pilnīgi noteikti.
Bet toties rīt ir arhi-plezīrbrauciens uz vienu no manām mīļākajām pilsētām.

Nodzīvojot vienā vietā divdesmit gadus, rodas pieradums. Kad tās pašas mantas/mēbeles utt. atrodas citā vietā, ko sauc par jaunajām mājām, tad ir tā, ka liekas kaut kāds atmiņu posms iztrūkst. A tā sēžu viens pats jaunajā mājvietā tēva darbistabā(!) un ar kārtīga hārd-roka palīdzību cenšos izdzīt putekļus no tēva krutajām skandām, kas parasti tiek izmantotas, lai klausītos LR2 vai kaut ko tam līdzīgu, un pie reizes garajam, glupajam, blondajam kaimiņam-basketbolistam likt trūkties. Jā, mans intelekts tīri vai dzirksteļo.

Bet runājot par manu tizlumu un grāciju, tad pirms pāris dienām izstrādāju Tādu akrobātisko triku, ka pat Reinim nebija ko likt pretī. Labi, ka man tikai ir sāpošs puns un vieglas galvassāpes, kas pārvēršas par manu ikdienu.

Veci joki.

Tas, ka regulāri noguļu pirmās lekcijas, sāk jau kaitināt pat mani.

Diena akurāt forša izdevusies. Skola ta' skola. Pieņemsim, ka tas viss ir utopisks skolas darbs, kas jāuztaisa, lai pasniedzējiem prieks un sirdi silda, ka, re, cik labi izdevies(ar gandrīz 20 kvadrātmetru tualeti+vannu vienam cilvēkam un pāri pa 70 dzīvojamai istabai vien; ZOMG).
Bet so far Gaujā alus tikpat labs un Kūkotavā kūkas ir tieši tik garšīgas, kā stāstīts, un interjers dikti pat jauks. Tāds urbānais glamūrs. Eh. Un Reinis īstenībā ir baigi jaukais.
A Vērmaņdārzā ap pieciem redzēju flešmobu vai arī kaut kādu performanci. Enīvei bija sasodīti forši.

Un Ratatat ir mana jaunā rudens mūzika. :]

(Dzerot Narvesen kafiju)
Multinational Italian Guy: It tastes like a shit!
I.: Yis, I know, but I wanted something warm inside me.
MIG: o_O
I.: OMG. It was way too kinky!

Mani kaitina, ja sveši cilvēki ar manām mantām rīkojas kā ar savējām.

Pilnīgs b*e. Kopš uzzināju, ka sirdsmīļie kursabiedri lasa manu žurnālīti, man ir aizture jebko te rakstīt. A kam citam, lai sirsniņu izkrata?

ĀKDIEVS. Breta 70o gadu pornostrāra ūsas iekš Emmys!!

Pilnīs un absolūts YES!! Nedēļa jau beigusies. Un atliek iesildīties rītdienas fakultātes pārtijam. ^______________^

Man ir visai pamatotas aizdomas, ka kāds sper manu pastu, atstājot pastkastītē tikai idiotiskās Maximas reklāmas. Veselas 3 nedēļas ne miņas no pastkartēm.
Un pēc Foršā Reiņa satikšanas man uzlabojās garastāvoklis, kas ir labas ziņas, jo pārgājusi skola-atkal-sākusies sajūsma un pēdējā laikā jūtos kā no laivas izmesta.

Iespējams, ka veca ziņa, bet atsaucoties uz autoru, tad the indiešu megahīts. Bet ir takš pedofīlijas pieskaņa, ne?

Ak, brīnišķīgie britu dziedāšanas šovi. Ir tur smuki skuķīši ar labu balstiņu, ir smieklīgi čalīši, ir čalīši, kas pat Saimonam liek dziedāt, ir meitenes, kas liek uz dziesmu paskatīties citādāk.

Nupat manā mājas autobusā iesvempās izbijusī klasesbiedrene, kas ataudzējusi matus līdz pakaļai viduklim un lasīja "Privāto dzīvi". Tādi tie jaunumi.
Ak, jā. Un kāpēc Ēku daļās gribot negribot nākas domāt par seksu? Seriously.

The square and the straight line are indeed the simplest marks which divide civilised man from the barbarian.
Haverfield, 1910

Antichrist ir viena no tām morāli izvarojošajām filmām. Bet laba.

Un še-ku-re-ku ir ārkārtīgi mīlīga spēlīte.

Un
Deux
Trois

Nē, nu, patiešām. Srsly. Nosaukt mani par saulīti..prasīties vien prasās pēc beisbola nūjas pavicināšanas.

Spiest šite

The Number 1 single was:
Doctor & The Medics - "Spirit In The Sky"

The Number 1 album was:
Queen - "A Kind Of Magic"

Njā. Queen bija/ir manas bērnības mūzika. Un Fredijs laikam ir vienīgais mūziķis, kura nāvi es esmu apraudājusi.