Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Jutamies kā divpadmsitās klases beigās. Satiekam cilvēkus no tā laika posma. Tikai šis ir izmainīts variants. Tāds, kādam tam vajadzēja būt trīs gadus atpakaļ. Lai vai kā bija sasodīti forši satikt Edgaru(tas, kas nav Karaliene). Man liekas, ka vajadzēs uzprasīties uz kādu tējas dzeršanu.
Zīmēšanā iet labi. Gorgona ir gandrīz dabeigta. Viktors gan grib, lai es ar viņu vēl kaut ko daru, bet tad jau redzēs. Katrā ziņā manējā tiek izstādīta kā paraugs. Lai gan citiem viņš neļauj tā ēnot. Tā ēnošanas maniere man laikam vēl no tiem laikiem, kad pie Mārītes gāju. Labā ziņa ir tāda, ka man sāk sanāk taisnas līnijas un tāpēc kapiteļi sāk zīmēties ātrāk. Vēsā mierā to zīmēju kādās 2 ar pus stundās. Protams, kvalitāte vēl ir mistkastes vērtībā, bet, nu, ir jāzīmē un jāzīmē, lai to labotu.
Pēdējā laika fanojamais seriāls ir šis te:


Tā kā neviens tā vai tā nelasa un galu galā es pārsvarā rakstu tikai sevis dēļ, tad pāvārīšos vēl. Un šodien zīmēšana ir no vieniem līdz deviņiem. Jēziņ! Un pirmdien deviņos jau jābūt mākslas skolā. Eh.. Bet, kas jādara - tas jādara. Un ir uzradies vēl viens skuķis, kas kādreiz zīmēja pie Mārītes un tagad mācās LMA, lai stātos arhitektos. Grr. Enīvei tagad ir jākoncentrējas matemātikai, jo tas A līmenis man ir vajadzīgs kā ēst.