Šodien ar māsu izvazājāmies pa vairākie mākslinieku veikaliem, meklēdamas kadmija vidēji dzelteno akvareļa krāsu. A huju mēs ko atradām. Ir visādas citādas, bet tādu, kā vajag nav. Bet tā jau bez maz vai aksioma, ka tas, ko tu gribi tev ir nesasniedzams, ja pārlieku centīgi to dari. Cilvēkus parasti traumē mana pohujistiskā nostāja - Man viss vienalga. Tā teikt nav, ko lieki uztraukties par lietām, kuras tu nevari un nespēj kontrolēt. Parasti viss pats nostājas savā vietā un nav vajadzīgs bendēt nervus un izlietot savas pelēkās vielas potences par idiotiski dilemmisko jautājumu - kā būtu, ja būtu..
kur Tu biji ātrāk?