Mārītei laikam taisnība, esmu pārāk emocionāls(emo?)un jūtelīgs cilvēks. Tāpēc laikam mani zīmējumi, skices un gleznojumi ir tik ekspresionisma pārpilni. He. Un viņa man jautāja, kāpēc es skicēju tikai vīrieša modelim torsu. A tāpēc, ka tā ir vienīgā kaut cik glītā vieta viņu ķermenī. :] Un jūtelīgs, kas nespēj turēt sevi nekādos rāmjos. Reizēm tā kā pēdējā laikā viss iet pāri malām. Pietiek viena kaut kādā dīvaina situācija, lai es izplūstu histēriskos smieklos, nemaz nerunājot to nejēgā briesmīgo smaidīšanu un sasmaidīšanos. Nu, tas ka smukais priekšnieks ir viens nenormāli smaidīgs cilvēks, kurš ir viens no diviem cilvēkime, kuru smaidam es nespēju neatbildēt. Droši vien izskatos aptaurēta vai tamlīdzīga. Šausma.
Tik labi izklausās, ko tu stāsti. It sevišķi tas Fifelis tev tagad blakus. Nodod sveicienus vecākiem un baigi lielo buču Pifkāmim uz deguna.
Un labāk tiešām ieliec Veidenbaumu plauktā vai somā, bet nezaudē savu labo garīgo. Tu tāds sen nav bijis (un tik ilgi! :D).
Tad tomēr viņi brauc prom? Vai tad jau sen nesolījās braukt pakaļ?
Istabu vēl nekārtoju, tikai pārcilāju lampu, radio un skaneri, lai vieta uz galda, kur zīmēt. Tūlīt būs uztaisīts jumts, tad ķeršos klāt kotētajām projekcijām un šķūnim. Tikai pirmdien būs jānopērk kapsuliņas smalkajam rapitogrāfam, lai var uzvilkt smukas palīglīnijas, kārtotājas. Njā, kk negribas šovakar vienam vilkties uz kino. Ko lai dara?
Bučas no vecākiem. Droši vien arī no Fifuļa, bet šis jau nemāk pateikt. Tagad guļa augšpēdiņus un gaida, kad kasīšu vēderu.
Nez. Ar viņiem tāpat kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt. :D
Tarakāņus Keikulim dabūji? M?
Nu, tad ej un kasi Pifkāmi. :P