Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Man tā patīk vīrieša cilvēkus iedzīt kompleksos. He. He. Ar to, ka esmu gara. Nu, man jau liekas, ka esmu vēl tīri paīsa ar saviem metrs-sepdiņdesmit-un-vēl-pāris-centimetriem, bet, kad vēl uzvelku zābīšus, tad tuvu vidusmēra vīrieša cilvēkam jau būs. :] Ak, un ja viens tāds murmulis*(vēlāk apstāstīšu, kāds tieši), ja pienāk klāt, kad es sēžu, jo tad to manu garuma parametru grūti noteikt, tad man ir neizsakāma pārākuma sajūta, ka esmu garāka vai vienā garumā, kad pieceļos. Tāpēc man ir tāda sajūsma par blondo Balto Zeķu cilvēku, kurš par mani ir garāks pat tad, kad esmu ar zābīšiem, bet viņš - vienās zeķītēs. Bet tas tā. Cik man zināms, vīrieši ļoti sāpīgi uztver garumu/īsumu, lai par ko tas būtu.

Un es tomēr smukajam priekšniekam ķemmi neuzdāvināju. Cilvēks vēl ņems un apvainosies neskatoties, ka ir piektdiena. Lai jau ganās ar visām mežonīgi neķemmētajām un savvaļīgajām matu cirtām, vai ne?

_____________
*murmulis - švītīga izsakta snobiski jefiņi ar dārgiem pulksteņiem un pārākuma sajūtu, kas ļauj cita cilvēka prezentācijas laikā skaļi klabināt portatīvā taustiņus, rakstot kaut kādus ļoti svarīgus epastus un ložņāt pa draudzēties punkts elvē, un sūtīties ar īsziņām ar savu bezjēgā kruto un dārgo telefonu. Un pa starpai izmest tādas piezīmes kā Kūl! un Kruti!, it kā no viņiem būtu atkarīgs, vai tas ir kūl vai nav. Ak, jā, šie divi, kas sēdēja man abās pusēs bija ģerbušies gejiski rozā. Kā vienā grāmatā reiz lasīju, ka abģērbs nav domāts, lai rādītu savu seksuālo orientāciju. Tā lūk.