Jo vairāk rokos un atrodu, jo man grūtāk izlemt, par ko rakstīt. Un materiāls krājas un krājas. Tā kā šodien gribas kaut jo jautrāku, tad lai iet franču ilustrators Matthieu Bessudo jeb McBess, kā iesaukuši viņa draugi. Pilnīgi pieļauju, ka bildes redzētas, bet nav ne jausmas, kas ir autors. Ziniet, ar viņu ir pavisam grūti - atrast kādu nebūt biogrāfiksu informāciju ir visai neiespējami. Lai gan viņš ir francūzis, bet tagad dzīvo un strādā Londonā.
( ... tālāk ... )
Šodien ar māsu izvazājāmies pa vairākie mākslinieku veikaliem, meklēdamas kadmija vidēji dzelteno akvareļa krāsu. A huju mēs ko atradām. Ir visādas citādas, bet tādu, kā vajag nav. Bet tā jau bez maz vai aksioma, ka tas, ko tu gribi tev ir nesasniedzams, ja pārlieku centīgi to dari. Cilvēkus parasti traumē mana pohujistiskā nostāja - Man viss vienalga. Tā teikt nav, ko lieki uztraukties par lietām, kuras tu nevari un nespēj kontrolēt. Parasti viss pats nostājas savā vietā un nav vajadzīgs bendēt nervus un izlietot savas pelēkās vielas potences par idiotiski dilemmisko jautājumu - kā būtu, ja būtu..