tā ir tikai gaļa
auskaru atkal ir pāra skaits. domāju atstāt vai nu šādi, vai nu vēl vienu, lai būtu deviņi - jo mazos rinķīšus es kopā iegādāju astoņus, un tas, ko šodien izdūru, nav maināms.
varbūt nav laba ideja saaicināt tik ļoti dažādus cilvēkus, bet ko nu vairs - galvenais, lai būtu ēdiens, tēja un galdaspēles. cerams.
ja es neatceros nevienu laimīgu savu jubileju, tas nozīmē, ka tādas nav bijis, vai arī, ka tās neatbilst manam šī brīža laimīguma standartam? tagad mana laimes izpratne ir sirdsmierā klausīties cilvēkus, kuru sabiedrība man tīk, runājam savā starpā un neko nedarīt, lai kaut ko apkārtnē mainītu, vēl jo mazāk liecinātu par savu klātbūtni. ja es būtu spoks, es droši vien būtu visai laimīga.
un vispār man nav jēgas uztraukties, jo savā dzimšanas dienā es tiešām neko nedarīšu - ja nu vienīgi paņemšu riteni un mīšos, kurp deguns rāda.