Ļoti vienkārši, man dažkārt rodas šaubas par to, vai visu, ko jebkad agrāk esmu teikusi un darījusi ir teicis un darījis tas pats cilvēks, kas esmu tagad. Tas, kas izskatās pēc garlaicīga un bezjēdzīga saraksta ar sīkiem un nesvarīgiem notikumiem, man ir virkne asociāciju, domu un citu notikumu, kas saistās ar pierakstītajiem, un, kad es būšu jau nākošais cilvēks, es šo pārlasot joprojām atcerēšos to personu, kas to rakstīja. Īsāk sakot - tāds vecums. Nesaprotu, kāda suņa pēc to lasi, ja reiz tev lasītajā jēgas nav.
