Istabā skan maigi histēriska mūzika, gandrīz tumsa, aiz loga circeņi, lasu grāmatu.

Istabā mētājas pāris zīmējumi, gandrīz pabeigti, aiz laika neesamības neiesākti jauni, pērku zīmuļus un krāju atvilknē.

Istabā pie sienas jauna kartiņa, gandrīz mājīgi, aiz gultas aizsviests telefons, klusītēm dungoju noisu.

Istabā smaržo pēc tējas, gandrīz izdzerta, aiz šīs krūzītes gaida nākamā, pinu matos bizītes.

Istabā pie sienas karte, gandrīz pārzināta, aiz kartes malas turpinās bezgalība, domāju par velosipēdu.

Istabā jauna rotaļlietiņa, gandrīz sabiedriska, aiz ausīm mati, baroju tai cepumus.

Istabā garīgs bardaks, gandrīz nemainīgs, aiz domāšanas kukū var palikt, neko nesaprotu.



Gribas, lai kāds pasaka, kas ir jādomā un kā ir jājūtas.

Es it kā zinu, kā ir pareizi, bet daži neuzmanīgi vārdi to var sadragāt.