Vēlme ierakties mīkstajās spēļmantiņās noveda pie tā, ka nopirku dzīvnieciņpenāli jaunajai skolai. Jaunais Lausis.

Vēlme ierakties mīkstajās spēļmantiņās nezūd, ja man saka, lai beidzu justies tik ļoti svarīga darbā-gājēja. Visiem cilvēkiem tā ir ikdiena, tikai man tas esot jāafišē, cik aplam nogurusi un nostrādājusies esmu.

Vēlme ierakties mīkstajās spēļmantiņās nezūd arī tad, ja mani tajās tomēr ierok. Ierok iedomātās spēļmantiņās, toties līdz ausīm. Vienmēr gribas vēl.

Tēja atdziest, un darbs nograuž visu laiku, kas normāli bija paredzēts tikai man pašai.

Nepārtraukti salst. Kur gan palicis mans spēļmantiņādu kažoks, nez.

Bet tā ir mierīgi.