rokas ir apbrūnējušas pēdējās nedēļas nogales laikā, nupat griežot un līmējot tās uz acumirkli neatpazinu kā savējās. vēl mazliet laika ir palicis, lai darītu to, kam man bija pusvasara laika, lai krāsotu, šūtu, mācītos zīmēt un septiņas reizes izmērīt pirms griezt. izdarīti ir tikai kaut kādi salīdzinoši sīkumi, dators ir nogalināts, vienīgā pelde ir bijusi burbuļvannā un daudz laika ir izšķiests visādām laiku slepkavojošām izklaidēm. bet tas viss ir lieliski, jo šovasar ir tik daudz kas redzēts, tik daudz laika ir pavadīts gozējoties un līksmojoties par šķietamu neko, ir uzcelta smilšu pils (pats labākais grāvracis ir magic_raddish) un uzpūsti ziepju mega burbuļi. galu galā lielāko daļu laika ir licies, ka pārplīsīs seja no stulbas smaidīšanas, un nupat arī medikamenti būs ārā no sistēmas un beigsies arī random frīkauti no mēģinājumiem tos atmest. protams, pilns ar lietām, kas nemainās, piemēram, joprojām neprotu uzvesties kompānijās, kas lielākas par trim četriem cilvēkiem, bet varētu, kamēr neviens neskatās, mazliet padejot.