Cilvēki atrod draugus tur, kur uzturas kopā ar sev līdzīgi domājošajiem un jūtas gana brīvi, lai runātu.

Ir daži, kas jūtas brīvi visur.

Ir daži, kas nejūtas brīvi gandrīz nekur.

Virtuāli.... nez, es teiktu nacionālā īpašība - kūtrums traucē. lai gan... nez.

Varētu jau likties, intravertajiem vieglāk atrast draugus virtuāli - bet tas tā nav.

Vieglāk ir tai nelielajai daļiņai, kas ar cilvēkiem nekomunicē tieši dēļ smagiem aizspriedumiem paši par savu izskatu - un tad vēl tiem, kam vienkārši nav laika regulāri iet uz alus (vai kas nu kam labāk tīk) iedzeršanām attiecību uzturēšanai (un tādi jau ir vairāk - un tomēr, arī tādu nav nemaz tik daudz. Un viņi pārsvarā pa draugiem.lv tusinās).

Bet gan vieniem gan otriem virtualitāte palīdzēs tikai tad, ja viņi jau tāpat pēc dabas ir ekstravertie ar visiem pļāpātāji.

Tu tāda neesi.

Tu vienkārši esi pati par sevi- gan kurbijkurnē virtuāli gan (pieņemu, jo nav ne jausmas) kad kurbijkurnieši satiekas reāli.

Vispār jau draugus nemeklē un neatrod. Tos tikai rada - no tiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ pagadījušies dzīves ceļā un ar kuriem bijis vismaz kaut kas gana kopīgs, lai šāda vēlme rastos.