pats no sevis nekas nemainīsies

(Reply to this) (Thread)

nu jaa taisnība,,, un zhēl ka tāa,,,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tad maini, ņemies, kustībā ir foršāk

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet ja ir sajūta ka kustība vien ved vienā virzienā, tas kursh jau aizsākts, nekādu garāmceļu,,,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

būs jau labi. galvenais nepārstāt censties

(Reply to this) (Parent) (Thread)

okey,, ja jau Tu tā saki:)

(Reply to this) (Parent)

viss mainās. vienmēr.

(Reply to this) (Thread)

lielāka daļa paliek nemainīga,,, 100% nekad nekas nemainās,,, un ja arī mainītos, tad jau būtu pamatīga psiholoģiska trauma,,,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas tieši nemainās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lielākā daļa, kaut vai TU pats,
daži saka ka atkārtošanās ir laba, tā liecina par likteni un pareizo ceļu,
man gan tas nepatīk,

jeb man nepatīk atkārtošanās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es mainos. Okei, es dažreiz atkārtoju kādu kļūdu, bet būtībā es attīstos un mainos.
Un atkārtošanās jau vēl nenozīmē, ka cilvēks nemainās.

Un vispār - nav jau gluži tā, ka ir iespējams nemainīties. Mēs kļūstam vecāki, pieredze aug, mainot mūs.

Bet iespējams, ka es vienkārši kaut ko nepilnīgi uztvēru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet padomā , kas tad tevī mainās?
kaut kāda atieksme pret cilvēku, vienu lietu, palielinās izpratne par procesu u.t.t
nezinu, man jau ir sajūta ka lielāk vai mazāk mērā pēdējos 4 gadus esmu palikusi nemainīga, es pati , mana dzīve, tie pashi cilvēki apkārt -/+ kāds jauna atnāk/ kāds pazūd un viss,,,
tajā visā ir kas patikams , kaut vai kā aukstā ziemā doma, ka būs jau atkal vasara,
bet no otras puses tas ir nogurdinošhi apnicīgi,,,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mainās mana attieksme pret dzīvi, notikumiem, cilvēkiem. Es pētu sevi un atbrīvojos no tā, kas nav vēlams. Es pats sevi mainu.

Tā ir mānīga ilūzija, ka nekas nevar mainīties. Nebūs gluži tā, ka mūžīgi būs tā vasara.
Iespējams, ka Tu baidies no pārmaiņām, tādēļ arī tās nenotiek.

Pamēģini radīt sev problēmas. Tiec ar tām galā, papriecājies par to un tad taisi jaunas. Uzņemies citu cilvēku problēmas.

Ja nav pārmaiņu, tad tās var radīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam mūsos nav sapratnes,,bet tas jau nekas:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man nav bail no pārmaiņām,,, es uz tām eju,,bet tās nekur neved, jeb ved atpakaļ,,nu kā tas var būt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt izvēlies nepareizus ceļus..
Ar pietiekamu motivāciju var mainīt visu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eh motivācija,,, dažreiz tā ir bezspēcīga,,,nu kā var but 4 gadus tik riebīgi konstanti nemainiga... tas ir pārāk ilgi,,tu izraujies uz pāris mēnešiem,,un pēc tam atkal nekas, jeb rit vis vecajās sliedēs,,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam jau jādara kaut kas mēreni ekstrēms, lai neatgrieztos pie pierastā.. Varbūt jāpadedzina kādi tilti..

Cilvēki vienkārši ir tendēti dzīvot tā kā pierasts un ir jāpārvar sevi, lai kaut ko mainītu. Sava veida slinkums. Attiecībā uz sevi es cenšos nepieļaut šāda slinkuma iestāšanos..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jaunas izjūtas, jaunas iespējas , kas pilnīgi namanot aizved prom no ierastā, bet kā pie tām tikt? kur jaiet , kas jadara?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jāsāk izklaidēties ar savādākiem cilvēkiem.. Varbūt jānomaina valsts..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

savādāki civēki?
jo vairāk tu komunicē, jo vairāk apzinies cik mēs visi esam līdzīgi,,,ilgas, mērķi u.c ,,, jā, kultūršoks ir laba perspektīva,,,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, vēl ir vismaz viena iespēja kā tikt galā ar šo problēmu - ignorēt, aizmirst par to ;) (ignorance is a bliss)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bēgšana ir svētīga,,,aizmiršan ideāla,,, ignorēšana dievīga,,,bet no tā jau nekas nemainās,,,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja Tu iemācītos ignorēt faktu, ka nekas nemainās, tad Tevi tas neuztrauktu, būtu par vienu problēmu mazāk. hmm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Praktiski ir tā, ka vis rit savu gaitu, tā nemanot, nekur pārāk neiedziļinoties un neprātuļojot un tad bah, bah un, kaut kas notiek, un tad pamani , kas tas notikušais ir līdzīgs jau kautkam iz pagātnes. Vieta tā pati, situācija tā pati, vai tas neliek domāt par atkātošanos? ko tu darītu? pie tam, ja notikušai nav ne labs, ne slikts, tas pat neatstāj nekāds sekas uz turpmāko dzīvi, atieksmi, attiecībām,,,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tas neko neiespaidotu, tad es arī tam neliktu neko iespaidot..

Situācijas tomēr nav gluži tādas pašas - tas, kas Tevi ietekmēja pirms pāris gadiem, tagad Tevi vispār neiespaidotu.. Vismaz man tā ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet sakritības jau Tu pamanītu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieņemu, ka pamanītu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un par ko tu iedomātos to pamanot?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par to, ka man nepatīk vēstures atkārtošanos. ja tas būtu negatīvā ziņā nozīmīgs notikums, tad es papētītu iemeslus, kādēļ tas notika un censtos kaut ko izmainīt savā attieksmē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)

Tur Tev tiesa

(Reply to this) (Thread)

skumji paliek, ko tādu domājot....

(Reply to this) (Parent)

uzskatu ka ceriiba nedriikst pamest neviena sirdi..

(Reply to this) (Thread)

bet vieglāk jau ir bez tās, vai tad ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja necer nau iespejams dziivot..tad patiesham sakaas iistaa elle..

(Reply to this) (Parent)