|
19. Feb 2006|01:10 |
|
Praktiski ir tā, ka vis rit savu gaitu, tā nemanot, nekur pārāk neiedziļinoties un neprātuļojot un tad bah, bah un, kaut kas notiek, un tad pamani , kas tas notikušais ir līdzīgs jau kautkam iz pagātnes. Vieta tā pati, situācija tā pati, vai tas neliek domāt par atkātošanos? ko tu darītu? pie tam, ja notikušai nav ne labs, ne slikts, tas pat neatstāj nekāds sekas uz turpmāko dzīvi, atieksmi, attiecībām,,, |
|