Well, vēl ir vismaz viena iespēja kā tikt galā ar šo problēmu - ignorēt, aizmirst par to ;) (ignorance is a bliss)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bēgšana ir svētīga,,,aizmiršan ideāla,,, ignorēšana dievīga,,,bet no tā jau nekas nemainās,,,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja Tu iemācītos ignorēt faktu, ka nekas nemainās, tad Tevi tas neuztrauktu, būtu par vienu problēmu mazāk. hmm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Praktiski ir tā, ka vis rit savu gaitu, tā nemanot, nekur pārāk neiedziļinoties un neprātuļojot un tad bah, bah un, kaut kas notiek, un tad pamani , kas tas notikušais ir līdzīgs jau kautkam iz pagātnes. Vieta tā pati, situācija tā pati, vai tas neliek domāt par atkātošanos? ko tu darītu? pie tam, ja notikušai nav ne labs, ne slikts, tas pat neatstāj nekāds sekas uz turpmāko dzīvi, atieksmi, attiecībām,,,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tas neko neiespaidotu, tad es arī tam neliktu neko iespaidot..

Situācijas tomēr nav gluži tādas pašas - tas, kas Tevi ietekmēja pirms pāris gadiem, tagad Tevi vispār neiespaidotu.. Vismaz man tā ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet sakritības jau Tu pamanītu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieņemu, ka pamanītu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un par ko tu iedomātos to pamanot?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par to, ka man nepatīk vēstures atkārtošanos. ja tas būtu negatīvā ziņā nozīmīgs notikums, tad es papētītu iemeslus, kādēļ tas notika un censtos kaut ko izmainīt savā attieksmē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)