Īsumā |
[Mar. 17th, 2010|06:23 pm] |
Manā ķiverē ir pirmās švīkas. tā arī nesapratu, vai tās radās no priedes vai no klintsbluķa, jo krītot mana galva, šķiet, atsitās pret abiem. Nē, mana galva nekrita no manis kaut kā atsevišķi, es kritu ar to kopā.
|
|
|
Comments: |
Ouuuuuuuuuuuuuuu!!!F**k!! Tu veel dziivs? [aa laikam jau esi, ja speeji uzrakstiit] :D Cerams viss kartiibaa! Atceries veel tev LV paris lietas daraamas.. P.s. Man shodien bija tada nojauta [ka kautkas tads gaidaams]...negribeeju kautkaa tikai teikt [kjipa piesaukt]! Saskatu kautkaadas liidziibas ar mani un manu kaaju! :D
salīdzinot ar tavu milzu piedzīvojumu, mana uzkrišana klintsbluķim bija pastaiga svētdienas saules pielietā parkā!
| From: | marija |
Date: | March 17th, 2010 - 10:05 pm |
---|
| | | (Link) |
|
izskaties gan tīri gatavs doties vēl pāris lidojumos no kalniem pāri apejot priedes un pārlecot klintsbluķus
laikam būtu taisnīgi bilst, ka foto ir tapis pāris mirkļus PIRMS es draudzējos ar granītu. tiesa, šobrīd es tāpat vien izskatos, tikai krāsains, bez brillēm un nu jau apskādētās ķiveres, bet āriene jau nav galvenā, jū nou.
Pēdējais teikums iespārda.
..un labi, ka bija pamats kaut ko tādu patiesi rakstīt. Ja tā būtu kritusi, bet es paliktu stāvam, sekas būtu ... nelāgas.
Lai Dieviņš nogrābstās - cil'ēks dzīvs!
tas NOTEIKTI ir kaut kāds LV kinoklasikas citāts, kuru zina visi, izņemot mani, vai ne?
Domāju, ka nav gan... Šis iezteiciens droši vien tālā, tālā pagātnē ir folklorizējies, piemēram, no visiem labi zināmā, bet tomēr 'mītiskā' tēla Broņislava Grāpīša, kas savā dzimtajā pusē Zaubē droši vien jau ir ierindots gluži vai svēto kārtā :). | |