Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
Negribu to salīdzināšanu un izvērtēšanu ar pirmo. Bet to jau es tikai pašlaik tā domāju, gan ar laiku, emocijām noplokot un domām sakārtojoties tas nešķitīs tik nevēlami.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
