Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
bet varbūt labi, varbūt man ari vajadzētu izust, kaut kur tālumā, lai atgieztos kā pavasara saules staram. vēl divas nedēļas tad tur kur saule ar sniegu rotaļājas.