labrīt, es saku šai dienai, kopā ar tiem retajiem gājējiem un klusajiem auto, kas šķiet vēl aizmiguši ir. viegls vējelis gar vaigu slīd un gaiss visriņkī kā sastindzis, kā nebijuša gaidās. tik miers neparasts, kaut kur agrāk redzēts un justs, bet šodien it kā vēl par agru tam. pavasaris, iedrebas sirds un pamostas dvēseles smaids. nu ja, šorīt ielās iznācis bij pavasaris, ielūkoties garāmgājēju acīs un pajautāt - vai laiks. ko atbildēji Tu? |
From: | teeja |
Date: |
17. Februāris 2003 - 11:23 |
|
|
neceri
|
(Link) |
|
friday liekas
jau kādu laiku
gaida pavasari
bet vēl tik tālu
tikpat cik divi centimetri no izstieptas rokas pirkstgaliem
tikpat cik austrumi no rietumiem
***
un teeja savā būtībā tev nepievienojas, lai gan tēja nav josifs b. un nedzīvo venēcijā bet nu mīlu blin es to ziemu un pret pavasari blin nemainu pat ja piemaksā ar ievziedu laiku.
|
From: | friday |
Date: |
17. Februāris 2003 - 13:07 |
|
|
bet es gaidu pārmaiņas
|
(Link) |
|
un vienalga vai tā vasara, vai kārtējais ieraksts slimības vēsturē. pārmaiņas, tā ir iespēja nestāvēt uz vietas, kā laika atskates sistēma, kad pulkstenim atspere salūzusi.