Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
un vienalga vai tā vasara, vai kārtējais ieraksts slimības vēsturē. pārmaiņas, tā ir iespēja nestāvēt uz vietas, kā laika atskates sistēma, kad pulkstenim atspere salūzusi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}