Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
friday liekas jau kādu laiku gaida pavasari bet vēl tik tālu tikpat cik divi centimetri no izstieptas rokas pirkstgaliem tikpat cik austrumi no rietumiem *** un teeja savā būtībā tev nepievienojas, lai gan tēja nav josifs b. un nedzīvo venēcijā bet nu mīlu blin es to ziemu un pret pavasari blin nemainu pat ja piemaksā ar ievziedu laiku.