Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
tad jau sanāk, ka grēkots ir daudz, ja jau to saburzīto lapu papīrgrozss ir pilns. izmest vai turpināt, tas taču salīdzinājumā rodas. es atzīšos Tev: es nepārlasu rakstīto, tik dažkārt, ja tas ir pietiekoši īss. man zīmulis biežāk pazūd nekā nodilst.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
