Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
visam, ko radi atnāk mirklī kad sāc salīdzināt * un tas patiešām ir grēks (ja vēlies) pret visa jaunā dzimšanas vietu kā tad rastos jaunais ja viss tiktu iepriekšsalīdzināts (salīdzināšana PĒC tam jau vairs nav friday darīšana)
tad jau sanāk, ka grēkots ir daudz, ja jau to saburzīto lapu papīrgrozss ir pilns. izmest vai turpināt, tas taču salīdzinājumā rodas. es atzīšos Tev: es nepārlasu rakstīto, tik dažkārt, ja tas ir pietiekoši īss. man zīmulis biežāk pazūd nekā nodilst.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nāve