|
| 9. Okt 2003 @ 07:04 |
---|
солнца утрений луч разпустил свой нежний туш. пусть миг лиш солнцу отведен, заменит взгляд карих глаз Твоих ее тепло и прибой весны. |
и просыпаюсь тихим утром, остатки сна так бережно храня, хочу забыть о небе хмуром, и солца луч как нежная пыльца на веки лег, весной к себе маня
|
From: | friday |
Date: |
13. Oktobris 2003 - 16:41 |
|
|
|
(Link) |
|
пусть забыл я имени Твоего
пусть незнаеш Ты где умирают мечти
ми света звук пленяший сумеем возрадить в разсвете завтрашнего дня
прибудет в неведении сон, куда ведёт нашых шагов направление, когда и в котором часу сбегут от него в реальность забвенного блаженства мгновения
|
From: | friday |
Date: |
21. Novembris 2003 - 18:29 |
|
|
blazjenstvo
|
(Link) |
|
un katru soli, katru pieskārienu, kā pirmreizējā baudā slīgstot ķirši atkal Tavās acīs zied
|
From: | friday |
Date: |
10. Oktobris 2003 - 09:19 |
|
|
|
(Link) |
|
es arī :) varbūt tādēļ, ka pašam duļķaini zaļas tās. Tavas?
Pirms pāris dienām kāds cilvēks lielveikalā (augļu nodaļā) saņēma manu zodu, nedaudz piepacēla augšup un jautāja, kādā krāsā īsti esot manas acis. Es samulsu, jo pašai līdz šim likās, ka manējās ir vienkāršs Latvijas pelēk-zaļais :) Izrādās, ka to "nemaz īsti nevarot noteikt" - esot arī zilganas nokrāsas un šur tur nelieli dzintarkrāsas ķeburiņi. Varbūt vainīgs tas jocīgais apgaismojums..?
|
From: | friday |
Date: |
13. Oktobris 2003 - 12:56 |
|
|
|
(Link) |
|
:) iedomāju skatu kā Cilvēks ilgi staigā apkārt mēģinot ieskatīties acīs, tad secinājis, ka tas neizdosies, ja nemetīsies tupus...
apgaismojums, fons, noskaņojums, vide... viss spēlē savu lomu sajūtās, bet acis taču ceļš uz dvēseli?
Tas laikam nozīmē, ka mana dvēsele man pašai nav izdibināma... :( Nu ja - agrāk šķita, ka ir, bet tagad vairs nē!
|
From: | friday |
Date: |
17. Oktobris 2003 - 12:37 |
|
|
|
(Link) |
|
laiks. tas atver visas durvis, arī tās, kas nemaz nav taisītas.
Laikam jau tas ir pareizi, tomēr... Ļoti vispārīgi tādai nepacietīgajai kā man.
|
From: | friday |
Date: |
21. Oktobris 2003 - 10:45 |
|
|
|
(Link) |
|
lai paliek spārnu švīkstoņa šai ielas pusē, kad nomiris ir kljavas pēdējais sārtais rudens zieds. lai atmiņa dzēš izlijušā vīna traipus un jauns saules stars dienu Tavu vaļā slēdz.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |