Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
lai paliek spārnu švīkstoņa šai ielas pusē, kad nomiris ir kljavas pēdējais sārtais rudens zieds. lai atmiņa dzēš izlijušā vīna traipus un jauns saules stars dienu Tavu vaļā slēdz.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}