Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
mazs gabalinjsh ir vairaak kaa ass smilshu veejsh sejaa, bez atbalss un bez varavīksnes izlijušām krāsām vakardienas tējā ;) man jau gandriiz nekaa no taa nav, viss aizlidojis citiem :)
Kaa Tu atceries?:) varbuut tur arii sleepjas taa burviiba, ka mirklja doma aizlido citiem... paarlasot sajuuta liidziiga kaa skatoties vecu fotoalbuumu, kura iedzeltenaas bildes atsauc atminjaa pavisam reaalas sajuutas.:)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
