Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
Kaa Tu atceries?:) varbuut tur arii sleepjas taa burviiba, ka mirklja doma aizlido citiem... paarlasot sajuuta liidziiga kaa skatoties vecu fotoalbuumu, kura iedzeltenaas bildes atsauc atminjaa pavisam reaalas sajuutas.:)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}