es tikai satraucos par to, ka šobrīd man labi redzama tā plaisa starp vecākiem un bērniem, pilnīgi atšķirīgas paaudzes un reti kuri vecāki tā īsti iefilmē situāciju, ka viss ir mainījies (un vēl jo vairāk vecvecāki, padomā, patin filmu 60 gadus atpakaļ...). nujā, uztraucos es par to, vai man arī tā būs, ka patiesībā jau bērnus nesapratīšu, paliks tikai kaut kāds proxy, piemēram, liecība, caur kuru mēģināt kontrolēt, ka viss ir labi un bērni neaiziet pa neceļiem

(Reply to this) (Thread)

senči manī ir ieaudzinājuši to apzinīgumu un pedantismu, bet, ja godīgi, pēc 9-tās man pilnīgi vienalga, kādas man atzīmes, jo vislabāk zinu es pati, cik gudra vai stulba esmu! Un es uzskatu, ka atzīmes man ir labas anyway, kaut gan tas neko nepierāda!'
Bet par saviem bērniem - es katrā ziņā centišos būt +/- laba māte, saprotoša. Manuprāt, visam pamatā ir izrunāšanās, kas man ar senčiem nekad nav bijis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā, man arī tagad tā liekas, bet domāju, vai nepienāk tāds brīdis, kad tu vairs negribi/nevari paiet tuvāk pretī bērniem. bet gan jau būs labi :)

(Reply to this) (Parent)