Aņuki!
« previous entry | next entry »
Nov. 13., 2008 | 02:01 pm
A nu ka - davaj ka atcerēsimies vecās anekdotes. Tās kuras tu dzirdēji pašu pirmo reizi vai dziļā bērnībā.
Tjip smthing laik zis:
Trusis aiziet uz dārzeņu veikalu un jautā:
- Man lūdzu kilogramu burkānu!
- Burkānu nav!
Nākošajā dienā tas pats:
- Man lūdzu kilogramu burkānu!
- Burkānu nav un nebūs, un beidzat jautāt!
Nākošajā dienā atkal tas pats:
- Man lūdzu kilogramu burkānu!
- Beidzat jautāt burkānu, citādi pienaglošu aiz ausīm pie sienas!
Nākošajā dienā:
- Man lūdzu kilogramu nagliņu!
- Nagliņu nav!
- Tad kilogramu burkānu!
Tjip smthing laik zis:
Trusis aiziet uz dārzeņu veikalu un jautā:
- Man lūdzu kilogramu burkānu!
- Burkānu nav!
Nākošajā dienā tas pats:
- Man lūdzu kilogramu burkānu!
- Burkānu nav un nebūs, un beidzat jautāt!
Nākošajā dienā atkal tas pats:
- Man lūdzu kilogramu burkānu!
- Beidzat jautāt burkānu, citādi pienaglošu aiz ausīm pie sienas!
Nākošajā dienā:
- Man lūdzu kilogramu nagliņu!
- Nagliņu nav!
- Tad kilogramu burkānu!
čukčas!
from:
date: Nov. 13., 2008 - 02:26 pm
SEKOT TRUSIM!
iet čukča pa sliedēm, iet, iet, kamēr vilciens viņu notriec.
pēc tam guļ čukča mājās, veseļojas un skatās, kā sieva tēju vāra. brīdī, kad tējkanna uz plīts sāk svilpt, čukča lec ar visiem kruķiem no gultas, met tējkannu zemē un sasit gluži plakanu.
- tu ko, traks esi? jautā čukčas sieva
- neesmu traks, šitie jāsit, kamēr maziņi. atbild čukča
Atbildēt šamējam