kreaķivšik - STOP

nekad jau nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk. par to jāpriecājās, kā arī par lietām, kas jau ir. tas, protams, neslāpē tās pamatīgās galvas sāpes par pārējiem 80%, kas ir pilnīgā pakaļā vai tuvu tam (vismaz man). bet, lai arī cik es cenšos vainot tajā visā dzīvi ("tāda ir dzīve!"), sadirsto bērnību, politiķus un valsts iekārtu, pats sev nesamelosi. tas der tikai izlsaicīgam mierinājumam. visi spēlējam no vienas kavas, bet sūdīgi esam apguvuši pamata stratēģiju un kārtis skaitīt nemākam. nav arī pazīšanās pie dīlera, tā, ka pašiem būs jāizsit savs ceļš uz augšu. pašiem jāspiež stop un jāliek cita lente iekšā. tas ir grūti, zinu, jo pats laikam gaidu brīnumu, kad tas notiks. varbūt kāds to izdarīs manā vietā. a ja nu? nē. pa mazam, pa mazam, bet jaulaužās cauri pašam.