Sniega sega nošķir no materiālās pasaules.

Gadās, ka spontānas bailes no vientulības robežojas ar radošā potenciāla apsīkumu. Uzmanība tiek vērsta uz personu loka koncentrēšanu ap sevi. Vienīgā laime šķiet tuvu cilvēku sabiedrība, jeb mīļotā cilvēka klātbūtne. Divvientulības iztrūkuma gadījumā visas darbības tiek pakārtotas tam, lai novērstu uzmanību no ilgām pēc nākamās tikšanās reizes. Uzmanības deficīts, pataloģija, identitātes krīze, jeb mūsdienu dzīvesveida subprodukts vai varbūt to dēvē par mīlestību?

Cilvēks ir "ieradumu dzīvnieks". Viens no zemapziņas galvenajiem uzdevumiem ir ierasto funkciju vadīšana. Jūs esat iemācījušies peldēt, braukt ar velosipēdu, dejot un vadīt automašīnu, un visās šajās iemaņās jūs vingrinājāties tik ilgi, līdz tās iespiedās jūsu zemapziņā. No tās pastāvīgu vingrinājumu rezultātā radušies nosacījuma refleksi veic visu pārējo. Tātad ar jēdzienu "cilvēka otrā daba" būtībā ir jāsaprot ierasta, zemapzināta noteiktu domu un darbību vadīšana. Ikviens cilvēks var brīvi izvēlēties - apgūt labus vai sliktus ieradumus. Tas, kurš ilgāku laiku it kā vingrinās negatīvu domāšanas un rīcības ieradumu apgūšanā, galu galā pakļauj sevi šo ieradumu varai. Tieši šajā varā izpaužas zemapziņas likums.

Dažreiz pieķeru sevi vērojam viņu aizmigušu. Klausos viņa elpā vērojot kā laternu gaismas, kas iespraucas istabā caur nepievērtu aizkaru spraugu, padara viņa ādu majestātiski bālu. Tobrīd es pieķeru sevi smaidam. Vai maz var būt labāka sajūta par to siltumu, ko izstaro viņa azote, kas tā vien šķiet radīta, lai es tur ieritinātos?

neliels apjukums