Gadās, ka spontānas bailes no vientulības robežojas ar radošā potenciāla apsīkumu. Uzmanība tiek vērsta uz personu loka koncentrēšanu ap sevi. Vienīgā laime šķiet tuvu cilvēku sabiedrība, jeb mīļotā cilvēka klātbūtne. Divvientulības iztrūkuma gadījumā visas darbības tiek pakārtotas tam, lai novērstu uzmanību no ilgām pēc nākamās tikšanās reizes.
Uzmanības deficīts, pataloģija, identitātes krīze, jeb mūsdienu dzīvesveida subprodukts vai varbūt to dēvē par mīlestību?
|